Rūsa ir katra auto īpašnieka ļaunākais murgs. Pat nelielā daudzumā rūsa var nodarīt nopietnus bojājumus transportlīdzeklim, samazinot automašīnas vērtību. Par laimi, šī problēma ir novēršama.

Kas ir Rūsa?

Rūsa ir oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli – ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē, ko sauc arī par oksidāciju.

Lai cīnītos ar rūsu, vispirms ir jāsaprot, kas īsti to izraisa. Lielākais drauds ir netīrs vai sāļš ūdens, kas iesprostots automašīnas korpusā, rada tādu kā stiprinājumu, kur ieperināties rūsai (jeb korozijai).Tas arī izskaidro, kāpēc automašīnām ziemeļu klimatā, kur ziemā lieto sāli, ir nosliece uz puvi.

Rūsēšana patiesībā ir ķīmisks process, ko sauc par koroziju. Korozijai ir nepieciešams anods, katods un elektrolīts. Anods un katods šajā gadījumā ir automašīnas metāls, bet ūdens ir elektrolīts. Tāpēc rūsēšana notiek, galvenokārt, mitrā klimatā un citos līdzīgos apstākļos. Kaut arī ūdens ir elektrolīts, tas viens pats nevar nest elektronus, tādēļ sālsūdens ir efektīvākais šīs ķīmiskās reakcijas izraisītājs. Tādēļ, lai novērstu rūsu jau pašā saknē, ir jāizvairās gan no sāls, gan  mitruma. Protams, nav iespējams mainīt klimatu un laika apstākļus, tomēr pēc brauciena notīrīt automašīnu gan ir iespējams.

Autoražotāji dzelzi neuzskata par īpaši labu materiālu automašīnu būvēšanai. Pievienojot dzelzi ar oglekļa porām, tiek radīts tērauds, kas ievērojami uzlabo elastīgumu, izturību un noturību, taču pēc definīcijas, tas rada arī piejaukumus, kas paātrina rūsēšanas procesu.Tīrs dzelzs neoksidējas tik agresīvi, ja izpēta vecu dzelzs dzinēja bloku, tur redzēs tikai plānu rūsas virskārtu, kas maz iespiežas pašā metālā. Mūsdienās, lai apslāpētu rūsu, izmanto tādus elementus kā niķeli un magniju. Šobrīd liela daļa materiālu zinātnes ir veltīta tieši tam, lai mēģinātu novērst koroziju. Piemēram, alumīnija un magnija sastāvdaļas kļūst populāras, jo to svars ir viegls, bet tās korodē tādos tempos, kas cilvēka dzīves laikā nav pamanāmas.

Uz ceļiem automobilis būtībā ir kā smilšu spridzināšanas skapis ar milzu ātrumu.

Lai izsargātos no rūsas, regulāri ir jāmazgā automobilis, sevišķi rūpīgi tīrot aiz riepām. Arī  apakšējie durvju stūri ir ārkārtīgi neaizsargāti pret rūsu. Vēl viena lieta, ko var darīt, lai novērstu rūsēšanu, ir rūpes par automašīnas krāsu. Krāsa ir domāta ne tikai labākam izskatam, bet arī automobiļa pasargāšanai no rūsēšanas. Tas nozīmē, ka rūpīgi jāpārbauda gan pats krāsojums, gan laicīgi jālabo katra skramba, kas parādījusies, pat ja tā ir ļoti maza. Lai novērstu šos skrāpējumus, pēc automašīnas nomazgāšanas vienmēr vajadzētu izmantot vasku. Jāseko līdzi arī tam, vai zem krāsas nav burbuļi, tā var būt rūsas veidošanās pazīme.

Ja transportlīdzeklim jau ir korozija, vispirms jānovērtē, cik nopietna ir situācija.

Ja rūsēšana ir skārusi automašīnas ārējās daļas, auto būtu jāved uz servisu un jānomaina bojātās detaļas, vai jāveic īpaša pretrūsas apstrāde. Pie nelieliem bojājumiem, rūsu var novērst arī pats auto īpašnieks, lai gan šādus darbus iesaka labāk uzticēt profesionāļiem.

Ja tomēr ir vēlme pret koroziju cīnīties pašam, viens no labākajiem veidiem, ko var ieviest kā regulāru darbību, ir rūsas izslaucīšana. Ja bojājums patiešām ir niecīgs, rūsu var izslaucīt ar smilšpapīru un bojāto vietu nokrāsot. Rūsas vietu noteikti kārtīgi jāapstrādā, pretējā gadījumā ķīmiskā reakcija atkal var uzņemt tempu un darbs būs bijis bezjēdzīgs. Tāpat ļoti rūpīgi ir jānosedz VISAS sarūsējušās platības, lai rūsēšana neturpinātu izplatīties. Cita metode ir izmantot tikai ķīmiskās vielas korozijas novēršanai.

Bet vissvarīgāk ir regulāri pārbaudīt savu automašīnu, lai izvairītos no rūsas ‘perēkļiem’! Šo problēmu ir ļoti viegli novērst, ja rūsas bojājumi ir minimāli, bet, ja tā ir izplatījusies jau pa visu auto, fiksēšana būs sarežģītāka un dārgāka, un dažos gadījumos pat neiespējama.