Šogad uz Latvijas valsts ceļiem ir izvietoti vidējā ātruma mērītāji, kas, kā citviet pasaulē novērots, uzlabo kopējo drošību uz ceļiem. Vidējā ātruma kontroles sistēmas tiešam ir uzlabojušas situāciju arī uz Latvijas ceļiem, jo jau tagad pēc esošajiem novērojumiem un pētījumiem, posmos, kur ir vidējā ātruma kontroles sistēmas, situācija ir manāmi uzlabojusies.
Tomēr jāpiemin, ka šāda ātruma ievērošana biežāk notiek tieši stacionāro fotoradaru tuvumā. Autovadītāji samazina ātruma radaru tuvumā, bet tiklīdz radariem tiek pabraukts garām, ātrums atkal tiekot pārsniegts. Kā novērots, šoferiem vairumā gadījumu ir vairāk bijības no soda apmēra, nevis pārsniegtā ātruma bīstamības. Diemžēl nevis ātruma izraisītā bīstamība ir motivācija ievērot noteikumus, bet gan bargie soda apmēri.
Kādēļ Latvijā ir pieaugusi agresīvāka auto vadīšana?
Kā viens no iemesliem, ir pat pielāgošanās plūsmai, arvien vairāk šoferu piekopj ātruma pārkāpšanu, kas vedinājusi lielāko daļu satiksmes dalībnieku pielāgoties kopējai plūsmai uz ceļa. Arī stress ir daļa no situācijas pasliktināšanās. Cilvēku ikdienas problēmas palielina agresiju, kas novērota arī satiksmē. Tāpat steiga ir viens no ātruma pārsniegšanas iemesliem, turpretī citiem tā ir pat adrenalīna deva un sava veida izklaide. Autovadītāji nereti pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, pat to nejūtot. Diemžēl autovadītāju vidū ir diezgan augsta tolerance pret ātruma pārsniegšanu.
”Kas ir agresīvāki šoferi – sievietes vai vīrieši?”, uzzini rakstā.
Arī Latvijā plaši pazīstamais Pauls Timrots norādījis, ka pēdējā laika situācija valstī ir pasliktinājusi ne tikai cilvēku pašsajūtu, bet arī situāciju uz ceļiem. Kopš pandēmijas, kara ziņām, Latvijas cenu dārdzību, bezdarbu un striktajiem grozījumiem ceļu satiksmē, cilvēku bažas un stress tiek ienests satiksmē. Arī psihoterapeits-ārsts Artūrs Miksons ir dalījies pārdomās, cik patiesībā agresīva un uzvilkta ir palikusi latviešu tauta, to pat neapzinoties. Šīs negatīvās emocijas tiek laistas uz āru un rezultātā tiek pārsniegts gan ātrums, gan pieļautas bīstamas situācijas. Psihoterapeits arī norāda, ka šādi ātruma pārkāpēji, kas emociju pārņemti, ienes bīstamības uz ceļiem, nereti jūtoties kā cietēji un tic, ka pie šādas rīcības ir vainojami citi, ārēji apstākļi, nevis viņu patiesās emocijas. Tāpat ir šoferi, kas ļoti labi apzinās savas emocijas un ātrumu pārsniedz, lai izlādētos.
Lai cīnītos ar atļautā ātruma pārsniegšanu Latvijā, CSDD ir izstrādājusi sociālo kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu”. Kampaņa tiek organizēta saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ar mērķi 2030.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu samazināt par 50% attiecībā pret 2020.gadu.
CSDD brīdina – nepareiza ātruma izvēle var beigties ar nepatīkamām un pat traģiskām sekām. Kā izplatītākais sods, ar ko saskaras šoferi, ir naudas sods, tomēr ir gadījumi, kad piemeklē traģiskākas sekas, un tie ir gan iesaistīto transportlīdzekļu bojājumi, gan negadījumā iesaistīto cilvēku un viņu tuvinieku ciešanas.
Rakstu veidoja www.autocapital.lv, lietotu un mazlietotu auto tirgotājs Rīgā.
